Datu aizsardzības organizēšanas kārtība

Datu aizsardzības organizēšanas kārtība

Datu aizsardzības organizēšanas kārtība nosaka, kā tiek pārvaldīti, apstrādāti un aizsargāti dati, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi, datu zaudēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu. Šī kārtība ir īpaši svarīga, lai ievērotu tiesiskos regulējumus (piemēram, Vispārīgo datu aizsardzības regulu – GDPR) un aizsargātu sensitīvu informāciju.

1. Mērķis un darbības joma

Datu aizsardzības organizēšanas kārtības mērķis ir:

• Aizsargāt personas datus un citas sensitīvas informācijas vienības.
• Samazināt datu aizsardzības riskus, novēršot iespējamas datu noplūdes vai pārkāpumus.
• Nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem un uzņēmuma iekšējām politikām.
• Veicināt darbinieku informētību un atbildību datu aizsardzībā.

Darbības joma aptver:

• Visus uzņēmuma apstrādātos datus (elektroniskā un fiziskā formātā).
• Visus darbiniekus, kuri ir iesaistīti datu apstrādē.
• Visas datu apstrādes sistēmas un procesus, tostarp ārpakalpojumus un partnerus.

2. Datu kategorijas

Nosaka, kāda veida datus nepieciešams aizsargāt:

1. Personas dati:
   • Identifikācijas informācija (vārds, uzvārds, personas kods, adrese).
   • Sensitīvi dati (veselības informācija, rase, reliģija).
2. Komerciāli sensitīvi dati:
   • Klientu un partneru informācija.
   • Finanšu dati un līgumi.
3. Organizācijas iekšējie dati:
   • Darbinieku informācija.
   • Stratēģiski vai intelektuālais īpašums.

3. Atbildības sadalījums

• Datu aizsardzības speciālists (DAS):
  • Uzrauga datu aizsardzības politiku īstenošanu.
  • Nodrošina datu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu.
  • Konsultē darbiniekus un vada apmācības.
• Vadība:
  • Nodrošina resursus un veicina darbinieku atbildību.
  • Pieņem lēmumus par politikas un procedūru izmaiņām.
• Visi darbinieki:
  • Ievēro datu aizsardzības prasības.
  • Ziņo par datu aizsardzības pārkāpumiem vai riskiem.

4. Datu aizsardzības organizatoriskie un tehniskie pasākumi

a) Organizatoriskie pasākumi

• Datu aizsardzības politika: Definē uzņēmuma principus un procedūras.
• Pieejas kontrole: Ierobežo datu piekļuvi tikai pilnvarotām personām.
• Datu minimizēšana: Apstrādā tikai tik daudz datu, cik nepieciešams konkrētam nolūkam.
• Darbinieku apmācības: Regulāras apmācības par datu aizsardzības prasībām un labāko praksi.
• Datu apstrādes dokumentācija: Reģistrē datu apstrādes darbības un piekļuves gadījumus.

b) Tehniskie pasākumi

• Šifrēšana: Nodrošina datu šifrēšanu gan to glabāšanas, gan pārsūtīšanas laikā.
• Ugunsmūri un antivīrusi: Izmanto aizsardzībai pret kiberdraudiem.
• Regulāras dublējumkopijas: Izveido datu kopijas, lai novērstu zaudējumus.
• Drošības uzraudzība: Izmanto sistēmas, kas uzrauga un reģistrē piekļuves mēģinājumus un drošības incidentus.

5. Incidentu pārvaldība

1. Identifikācija: Atklāj datu aizsardzības pārkāpumu vai draudu.
2. Ziņošana:
   • Ziņo iekšēji atbildīgajām personām.
   • Ja nepieciešams, informē uzraudzības iestādes un iesaistītās personas (piemēram, klientus).
3. Reaģēšana:
   • Ātri novērš incidentu vai tā ietekmi.
   • Analizē iemeslus un ievieš pasākumus, lai novērstu atkārtošanos.
4. Dokumentācija:
   • Reģistrē incidenta datus un veiktos pasākumus.

6. Datu aizsardzības uzraudzība un audits

• Regulāri veic datu aizsardzības atbilstības pārbaudes.
• Izvērtē drošības pasākumu efektivitāti.
• Pārbauda datu glabāšanas un apstrādes procesu atbilstību tiesību aktiem un politikām.

7. Politikas atjaunināšana

• Pārskata datu aizsardzības politiku vismaz reizi gadā vai pēc būtiskām izmaiņām tiesību aktos, tehnoloģijās vai organizācijas struktūrā.

Šī kārtība ir praktisks instruments, kas palīdz efektīvi pārvaldīt datu aizsardzības procesus un mazināt ar to saistītos riskus.