Datu glabāšanas ierīces
EIKT drošības politika (Elektronisko Informācijas un Komunikāciju Tehnoloģiju drošības politika) ir vadlīniju kopums, kas nosaka organizācijas pieeju informācijas un IKT drošībai. Tās mērķis ir aizsargāt organizācijas datus, sistēmas un tīklus pret drošības riskiem, piemēram, neautorizētu piekļuvi, datu zudumu vai kiberdraudiem.
Galvenie EIKT drošības politikas elementi:
- Mērķis un darbības joma: Nosaka politikas mērķi un tās piemērojamību (piemēram, visiem darbiniekiem, ārpakalpojumu sniedzējiem, sistēmām un datiem).
- Drošības principi: Ietver pamatprincipus, piemēram, datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.
- Lietotāju pienākumi: Norāda darbinieku un sistēmu lietotāju atbildību (piemēram, paroļu drošības prasības, autorizācijas procedūras).
- Datu aizsardzība: Apraksta, kā tiek aizsargāti sensitīvi dati, piemēram, personas dati vai intelektuālais īpašums.
- Piekļuves kontrole: Iekļauj noteikumus par piekļuves piešķiršanu un pārvaldību.
- Incidentu pārvaldība: Ietver procedūras drošības incidentu identificēšanai, ziņošanai un novēršanai.
- Apmācības un izpratnes veicināšana: Nodrošina darbiniekiem nepieciešamās zināšanas par drošības riskiem un labu praksi.
- Pārbaude un uzraudzība: Iekļauj regulāras pārbaudes un auditus, lai pārliecinātos, ka politika tiek ievērota.
- Atjauninājumi: Norāda, kā un kad politika tiek pārskatīta un atjaunināta.
EIKT drošības politika ir būtiska jebkurai organizācijai, lai samazinātu riskus un nodrošinātu efektīvu informācijas pārvaldību, atbilstību normatīvajiem aktiem un aizsardzību pret kiberdraudiem. Vai tev ir kāds specifisks jautājums par šo tēmu?
Datu glabāšanas ierīces tiek izmantotas datu saglabāšanai, pārvaldībai un piekļuvei. Tās var iedalīt pēc funkcijas, tehnoloģijas un lietošanas mērķa. Zemāk ir aprakstīti galvenie datu glabāšanas ierīču veidi un to lietojumi.
1. Datu glabāšanas ierīču veidi pēc tehnoloģijas
a) Primārā glabāšana (tūlītēja piekļuve datiem):
Šīs ierīces nodrošina ātru piekļuvi datiem un parasti tiek izmantotas sistēmas darbības nodrošināšanai.
- RAM (Random Access Memory):
- Glabā datus īslaicīgi, līdz ierīce ir ieslēgta.
- Piemērota datu apstrādes uzlabošanai un sistēmas darbības paātrināšanai.
- Lietojums: Operētājsistēmas un programmatūras aktīvo procesu uzturēšanai.
- Cache atmiņa:
- Mazas kapacitātes, ātrdarbīga atmiņa, kas glabā bieži izmantotus datus.
- Lietojums: Procesoru veiktspējas paaugstināšanai.
b) Sekundārā glabāšana (ilgtermiņa datu glabāšana):
Šīs ierīces tiek izmantotas datu saglabāšanai pēc strāvas izslēgšanas.
- Cietie diski (HDD):
- Mehāniskas ierīces ar lielu glabāšanas ietilpību, bet salīdzinoši lēnākas nekā SSD.
- Lietojums: Liela apjoma datu, piemēram, dokumentu, video un programmu, ilgtermiņa glabāšana.
- Cietvielu diski (SSD):
- Elektroniskas ierīces bez kustīgām daļām, nodrošina ātru piekļuvi datiem.
- Lietojums: Operētājsistēmas un aktīvo lietojumprogrammu glabāšana, kur nepieciešams ātrums.
- Optiskie diski (CD/DVD/Blu-ray):
- Dati tiek ierakstīti uz diskiem, izmantojot lāzera tehnoloģiju.
- Lietojums: Datu rezerves kopijas, video vai programmatūras izplatīšana.
- USB zibatmiņas:
- Kompakta, pārnēsājama ierīce ar zemu enerģijas patēriņu.
- Lietojums: Datu pārnešana starp ierīcēm.
- Atmiņas kartes:
- Izmanto mobilajās ierīcēs, kamerās un citās mazās ierīcēs.
- Lietojums: Attēlu, video un citu failu glabāšana.
c) Tercitārā glabāšana (arhivēšana un rezerves kopijas):
Šīs ierīces tiek izmantotas ilgtermiņa datu saglabāšanai ar zemu piekļuves frekvenci.
- Lentes datu glabātuves (Magnetic Tape):
- Izmanto lentes tehnoloģiju, lai uzglabātu lielus datu apjomus ar zemu izmaksu.
- Lietojums: Ilgtermiņa datu arhivēšana un rezerves kopijas.
- Ārējie cietie diski:
- Līdzīgi kā HDD vai SSD, bet pārnēsājami.
- Lietojums: Datu dublēšana un pārnese.
d) Mākoņglabāšana (Cloud Storage):
- Dati tiek glabāti attālinātos serveros, pieejami caur internetu.
- Lietojums: Elastīga datu glabāšana, koplietošana un rezerves kopijas. Populāri risinājumi ir Google Drive, Dropbox un Amazon S3.
2. Datu glabāšanas ierīču lietojuma atšķirības
Veids | Priekšrocības | Trūkumi | Lietojums |
---|---|---|---|
HDD | Lēts, liels glabāšanas apjoms | Lēnāks nekā SSD | Ilgtermiņa datu glabāšana un arhivēšana |
SSD | Ātrs, uzticams, mazāks enerģijas patēriņš | Dārgāks par HDD | Sistēmu ātrdarbības uzlabošana |
USB zibatmiņa | Portatīva, universāla | Mazāka kapacitāte nekā HDD/SSD | Datu pārnešana un pagaidu glabāšana |
Mākoņglabāšana | Pieejama no jebkuras vietas, mērogojama | Nepieciešams internets, var būt dārga | Failu koplietošana un rezerves kopijas |
Lentes datu glabātuves | Ilgtermiņa saglabāšana, zemas izmaksas | Lēna piekļuve | Lieli arhīvi un vēsturisku datu saglabāšana |
Atmiņas kartes | Kompaktas, izmantojamas mobilajās ierīcēs | Ierobežota kapacitāte | Fotogrāfiju un videomateriālu glabāšana |
Lietojuma izvēle atkarīga no tādiem faktoriem kā datu pieejamības biežums, ātruma prasības, datu apjoms un budžets. Piemēram, SSD derēs ātrdarbīgai operētājsistēmai, bet mākoņglabāšana būs izdevīga koplietošanai un dublēšanai.