Sasniedzamais rezultāts:
Izglītojamais spēj piedalīties esošās datortehnikas, programmatūras un esošā datortīkla inventarizācijā. Zina galvenos vienkārša lokālā datortīkla kvalitātes parametrus un uzlabojumu nepieciešamību. Izprot datorlietotāja vajadzības un datortehnikas veiktspēju.

Inventarizācija ir viens no būtiskākajiem soļiem IT infrastruktūras uzturēšanā un drošības nodrošināšanā. Tā ļauj apzināt visu organizācijas rīcībā esošo datortehniku, programmatūru un tīkla ierīces, noteikt to tehnisko stāvokli un atbilstību lietotāju vajadzībām. Regulāri veikta inventarizācija palīdz savlaicīgi konstatēt novecojušus resursus, plānot jaunas iegādes un izvairīties no drošības riskiem.

1.1. Datortehnikas izvērtēšana

Datortehnikas izvērtēšana nozīmē datora komponentu un perifērijas ierīču pārbaudi. Katram datoram ir noteikti parametri, kas nosaka tā piemērotību konkrētiem uzdevumiem.

Pamatkomponentes, kuras vērtē:

• Centrālais procesors (CPU) – cik ātri un efektīvi dators spēj apstrādāt uzdevumus.

• Operatīvā atmiņa (RAM) – cik daudz procesu var vienlaicīgi darbināt bez aiztures.

• Datu nesēji (HDD, SSD, NVMe) – uzglabāšanas ātrums un ietilpība.

• Videokarte (GPU) – nozīmīga grafiskajos darbos, spēlēs un paralēlajos aprēķinos.

• Mātesplate – nosaka saderību starp komponentēm un paplašināšanas iespējām.

• Perifērija – printeri, skeneri, ārējie diski, tīkla adapteri.

Praktisks piemērs:
Ja uzņēmuma grāmatvedības nodaļā tiek izmantoti veci datori ar 2 GB RAM un mehāniskajiem cietajiem diskiem, tad pat biroja programmatūra strādā lēni. Inventarizācija atklāj problēmu, un vadība var pieņemt lēmumu par RAM paplašināšanu un SSD ieviešanu.

Ieteicamā vizualizācija: Tabula ar komponentēm un parametriem, kurai pievienota kolonna “Atbilstība darba vajadzībām”.

1.2. Datortehnikas ekspluatācijas atbilstība darba prasībām

Ne vienmēr pietiek ar to, ka datoram ir labas tehniskās īpašības – tas jāvērtē arī no darba drošības un lietojamības viedokļa.

Svarīgi aspekti:

• Ergonomika: monitora augstums, attālums no acīm, klaviatūras novietojums, krēsla pielāgošana. Nepareiza darba poza rada muguras un redzes problēmas.

• Dzesēšana un tīrība: datoram jābūt novietotam tā, lai ventilācijas atveres nav aizsegtas, regulāri jāveic putekļu tīrīšana.

• Drošība: dators nedrīkst būt pieejams ikvienam; jānodrošina piekļuves kontrole (paroles, bloķēšanas mehānismi).

• Darba prasības: aparatūrai jāspēj darbināt konkrētās nozares programmas (piemēram, AutoCAD arhitektiem, grāmatvedības programmas finanšu nodaļai).

Praktisks piemērs:
Projektētājam nepieciešama jaudīga grafiskā stacija, bet biroja darbiniekam pietiek ar budžeta datoru. Inventarizācija ļauj katram darbiniekam piešķirt atbilstošu aprīkojumu.

Ieteicamā vizualizācija: Attēls ar “pareizu” un “nepareizu” darba vietas iekārtojumu.

1.3. Datortehnikas parametru novērtēšana

Parametru novērtēšana ir process, kurā iegūst datora tehnisko informāciju un salīdzina to ar reālajām vajadzībām.

Instrumenti un paņēmieni:

• System Information (Windows), lshw vai neofetch (Linux) – sniedz pārskatu par komponentēm.

• Specializētas programmas – CPU-Z, HWMonitor, Speccy.

• Benchmark testi – parāda reālu veiktspēju (piem., Cinebench procesoram, CrystalDiskMark diskiem).

Praktisks piemērs:
Dators ar 4 GB RAM un integrētu grafiku var būt piemērots biroja darbam, bet nebūs piemērots video apstrādei vai 3D modelēšanai.

Ieteicamā vizualizācija: Diagramma, kas parāda atšķirību starp HDD un SSD darbības ātrumiem.

1.4. Datortehnikas defekti un kļūmes

Inventarizācijas laikā svarīgi ir ne tikai noskaidrot parametrus, bet arī pamanīt defektus. Tie var būt gan tehniski, gan lietotāju darbības rezultātā.

Biežākie defekti:

• Pārkaršana putekļu vai bojātu ventilatoru dēļ.

• Bojāti vai lēni diski.

• Barošanas bloka atteice.

• RAM atmiņas kļūdas.

Lietotāju kļūmes:

• Nepareizi sistēmas iestatījumi.

• Nelegālas vai neatbilstošas programmatūras izmantošana.

• USB datu nesēju lietošana bez pārbaudes uz vīrusiem.

Praktisks piemērs:
Darbinieks ziņo, ka dators pēkšņi izslēdzas. Inventarizācijas laikā atklāj, ka ventilators nedarbojas, un tas izraisa pārkaršanu.

Ieteicamā vizualizācija: Infografika “Simptoms → Cēlonis → Risinājums”.

1.5. Lokālā datortīkla kvalitātes parametri

Dators darbojas ne tikai pats par sevi – tā efektivitāte bieži atkarīga no tīkla kvalitātes.

Galvenie rādītāji:

• Savienojuma ātrums (Mbps, Gbps).

• Latentums (ping) – cik ātri dati pārvietojas tīklā.

• Paketju zudums – ja tas ir augsts, tīklā rodas traucējumi.

• Drošība – vai tiek izmantots šifrējums un spēcīgas paroles.

Praktisks piemērs:
Ja datortīklā internets bieži “pazūd”, tests ar ping un speedtest palīdz noteikt, vai problēma ir pie pakalpojuma sniedzēja vai iekšējā tīklā.

Ieteicamā vizualizācija: Shēma “Dators → maršrutētājs → interneta pakalpojumu sniedzējs → internets”.

1.6. Uzlabojumu plānošana un ieviešana

Pēc inventarizācijas rezultātiem tiek izstrādāts uzlabojumu plāns. Tas ļauj plānot gan tehnisko bāzi, gan budžetu.

Tipiskie uzlabojumi:

• RAM palielināšana.

• HDD nomaiņa pret SSD.

• Operētājsistēmas vai programmatūras atjaunināšana.

• Tīkla modernizācija (ātrāki maršrutētāji, Wi-Fi 6 ieviešana).

Praktisks piemērs:
Uzņēmums, kas pāriet uz mākonī balstītiem risinājumiem, modernizē tīkla aprīkojumu, lai nodrošinātu stabilu VPN savienojumu visiem darbiniekiem.

Ieteicamā vizualizācija: Plūsmas diagramma: Esošais stāvoklis → Problēmu noteikšana → Uzlabojumu plānošana → Realizācija → Rezultātu izvērtēšana.